Repertuars

Par myužeigū un ikdīnā dzeiveigū
APSKATEITĪS IZRUODES

Teatra trupa

Agnese Laicāne

Aktrise

Aleksandrs Komarovs

Aktīrs

Egils Viļumovs

Aktīrs

Inese Ivulāne-Mežale

Aktrise

Irina Kešiševa

Aktrise

Jeļena Ņetjosina

Aktrise

Jūlija Ļaha

Aktrise

Karīna Sidina

Aktrise

Kristīna Zaharova

Aktrise

Kristīne Veinšteina

Aktrise

Maija Korkliša

Aktrise

Marks Šelutko

Aktīrs

Marģers Eglinskis

Aktīrs

Mihails Samodahovs

Aktīrs

Milena Savkina

Aktrise

Miroslavs Blakunovs

Aktīrs

Māris Korsiets

Aktīrs

Natālija Kotona

Aktrise

Nikolajs Gedzjuns

Aktīrs

Ritvars Gailums

Aktīrs

Vadims Bogdanovs

Aktīrs

Viktors Jancevičs

Aktīrs

Zanda Mankopa

Aktrise

Žanna Lubgāne

Aktrise
estetisks baudiejums
apskateitīs izruodes

Bolvas un atzineibas

Spēlmaņu nakts

Klīdzieji - Goda mozuos formys izruode

Spēlmaņu nakts

Jēkabs Nīmanis (par izruodes Klīdzieji muzykalū nūformiejumu) - Goda muzykaluos partiturys autors

Festivaļs M.@rt.Kontakt

Plykais karaļs - Skateituoju simpateju bolva

Festivaļs M.@rt.Kontakt

Tyveiba - Skateituoju simpateju bolva

Spēlmaņu nakts

Justīne Kļava (Jubileja ‘98) - Goda sasnāgums originaldramaturgijā

Spēlmaņu nakts

Kristīne Veinšteina - Goda aktrise ūtruo plāna lūmā (par Līgys lūmu izruodē „Jubileja ’98”)

Spēlmaņu nakts

Zanda Mankopa - Goda jaunais skotuves muokslinīks (par lūmom izruodēs „Īsamīļuoja glupeits glupeitē”, „Pūra bridiejs (-i))

Spēlmaņu nakts

Jubileja ‘98 - Goda mozuos formys izruode

Spēlmaņu nakts

Jeļena Ņetjosina - "Goda debija vai jaunais skotuves muokslinīks" (par lūmom izruodēs „Tymsuos alejas”, „Pi mums vyss kuorteibā”)

Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks”

Latgaliešu rulete - Goda snīgums skotuvis muokslā
Cytā teatra dimensejā
APSKATEITĪS IZRUODES

Par teatri runoj

Daugavpiļs teatris jau vairuokus godus storp cytim izaceļās ar muokslinīciski i socialpolitiski veiksmeigu strategeju, repertuarā īkļaudams īstudiejumus navīn latviski i krīviski, bet ari latgaliski. Treju volūdu princips dūd īspēju paplašynuot skateituoju pulku, pīduovoj jaunus izaicynuojumus aktīru trupai, vairuokim mūokslinīkim pīsadolutīs vysūs īstudiejumūs, taipat vairoj radūšūs planu daudzveideibu. Lai gon skaitliskā izteiksmē īstudiejumu latgaliski Daugavpiļs teatrī ir moz, tī vysi atstuojuši nūzeimeigus pādus teatra muokslinīciskījā darbeibā beidzamajūs godūs.”
Ieva Rodiņa
Teatra kritike, "Eiropa mūs nesapratīs", Kroders.lv, 09.05.2019.
Vysys treijis redzātuos dramatiskuos izruodes ir interesantys , svareigys: pīduovoj skateituojim sarunu par aktualom problemom , paleidzūt tikt skaidreibā cylvākam par myusdīnu pasaulē vysvairuok satraucušū , i vīnlaiceigi snādz teatra aktīrim īspēji spūdrynuot sovu meistareibu. Kūpsumā rūnās ikvīnam teatrim pyrmom kuortom napīcīšamais - saruna ar publiku par skaiteituojam svareigū i aktīru saimes atteisteibai interesantys lūmys.
Jevgeņija Šermeņeva
Teatra žurnaliste, producents, 2019/2020 sezonys „Spēlmaņu nakts” žūrejis lūcekle
Daugavpiļs teatra izruodes, vysmoz skatē pīduovuotuos, ir pīpiļdeitys ar mīlesteibu pret kotru tālu, bez līka patosa. Teatris nasabeist pīsaisteit īstudiejumus izruožu dzimšonys vītai - juo izteiktuoks vītejīs nervs, juo syltuoks storuojums nu skotuvis.
Marina Nasardinova
Kulturys tematu žurnaliste, teatra kritike
Lels prīks par Daugavpiļs teatri, kuru sovulaik atjaunoja ar dūmu tyvynuot piļsātu latvīteibai, bet suokumā itei kulturys īstuode Daugavpilī nabeja ni aicynuota, ni vajadzeiga, ni pīpraseita. Paguoja ilgs laiks, kamer jū pījēme piļsāta i atsaroduos Oļegs Šapošņikovs, kuram beja sovs redziejums par „teatra akcentu”. Šapošņikovs saplyudynuoja obejis trupys: vysi spielej gon latviski i krīviski, gon latgaliski. Ja nu as tycu integracejai, to šaidai, kur nūteik mieginuojumi veiduot kūpeigu kulturys telpu.
Edīte Tišheizere
Edīte Tišheizere, „Skots uz naatkareibys laika teatri”, laikroksts „Latvijas Avīze”, 15.01.2021.
Nūsaskotūt pīcys Daugavpiļs teatra izruodes, acīs vyspyrms īkreit apbreinuojama daudzveideiba režejis estetikā, aktīru spēlē i izmontuotījā materialā. Myusim prīkšā stuodeituos izruodes beja veiduojuši režisori nu trejom vaļstim – Latvejis, Krīvejis i Pūlejis. Tī vysi ir jauni režisori, kas drūsmeigi eksperimentej, radeidami literaru pamatu sovim īstudiejumim. Vēļ vīns pateikams puorsteigums – jaunuo trupa, kas teicami puorvolda krīvu volūdys runys kulturu, ir natycami plastiska i muzykala.
Aleksejs Pasujevs
Krīvejis teatra tritikis, 2017. gads
Vīnvuordsokūt, nu tuo laika, kod Daugavpiļs teatri suoka vadēt Oļegs Šapošņikovs, teatra darbeiba ir styprynuojusēs sovā atteisteibā. Daugavpiļs teatris, konsekventi īstudeidams izruodes trejuos volūduos – latvīšu, krīvu i latgalīšu, - sevi pozicionej kai unikumu Latvejis teatru saimē. Nu vīnys puses – apstyprynoj atsarašanuos vītu i skateituoju daudzveideibu, bet nu ūtrys – veidoj uz muokslinīciskom izvēlem baļsteitu repertuaru, navis tikai apkolpoj pasyutiejumu- pīduovuojumu.
Zane Kreicberga
Latvejis Kulturys akademejis asocieta profesore, skotuvis muokslys teoretike

Teatra viesture

Teatra vestures suokums Daugavpilī juomeklej 19. godsymta  pīcdesmytojūs:  1856. godā Dinaburgā ( niuļejā Daugavpilī)  cītūkšņa golvonīs inžiners i aizrauteigs skotuves muokslys pīlyudziejs Nikolajs Hagelstroms nūdybynuoja Krīvu dramatiskū teatri – pyrmū krīvu teatri tagadejuos Latvijis teritorijā. 

1921

Daugavpilī nūdybynuots Daugavpiļs Latvīšu dramatiskīs teatris, kura pyrmuo muokslinīciskuo vadeitoja beja aktrise i režisore Otīlija Muceniece. Foto: Daugavpils Latvīšu dramatiskā teatra trupa, 1927./1928. goda sezona.

1938

Teatris daboj jaunu muojvītu – zāli jauonatkluotījā Vīneibys nomā. Tymā laikā celtne beja modernuokuo daudzfunkcionaluo byuve Eiropā. Foto: Latvīšu dramatiskuo teatra kūpbiļde Vīneibys nomā.

1945

Pēc Ūtruo pasauļis kara Daugavpiļs Latvīšu dramatiskīs teatris sovu darbeibu puortrauc, juo leluokuo latvīšu aktīru daļa devusēs trymdā. Vīneibys nomā suoc dorbuotīs Daugavpiļs Krīvu dramys teatris.

1953

Teatrī suoc struoduot Sergejs Radlovs, režisors ar pasauļis slavu. Radlova īstudeitīs V. Šekspīra „Hamlets” ar LPSR Nūpalnim bogotū skotuves muokslinīku V. Jakovļevu golvonījā lūmā ir muokslys nūtykums republikys kulturys dzievē. Foto: V. Jakovļevs Hamleta lūmā.

1958

Teik nūdybynuots Daugavpiļs Vaļsts muzykaly dramatiskīs teatris ar latvīšu i krīvu trupom, muzykantiem i baletu. Par Daugavpiļs teatra muokslinīciskū vadeituoju kļyust Oļģerts Dunkers. Foto: I. Kalmana „Marica”, krīvu trupa.

1962

Teatri slādz kai narentablu.

1988

Atmūdys laikā ar Daugavpiļs pašvaļdeibys i sabīdreibys aktivu atbolstu Daugavpiļs teatri atjaunoj. Uzjem divejus aktīru kursus latvīšu i krīvu trupā; pedagogi – režisori Pēteris Krilovs i Anna Eižvertiņa. Par golvonū režisoru īceļ Nauri Klētnieku. Foto: Lugys „Asiņainuos kuozys” pyrmizruode, Nauris Klētnieks ar trupu i radūšū komandu, 1992. gods.

1995

Latvīšu trupys aktīri puorīt dorbā uz Reigys teatrim, leidz ar tū latvīšu teatrys Daugavpilī otkon beidz dorbuotīs. Foto: Aina nu izruodes „Stuosts par kavaleri de Grijē i Manonu Lesko”, 1994. gods.

1996

Par teatra vadeituoju kļyust Valentīns Macuļevičs; ar palykušīm krīvu trupys aktīrim veidoj jaunu Daugavpiļs teatri. Foto: Daugavpiļs teatra krīvu trupa, 2000. gods.

2001

Daugavpiļs teatri voda Inese Laizāne. Uz pastuoveigu dorbu teatrī īnuok režisors Harijs Petrockis. 2002. godā teik izveidots jauns latvīšu trupys sastuovs – teatrī pylnvierteigi dorbojās gon krīvu, gon latvīšu aktīri. Foto: Latvīšu trupa izruodē „Romeo i Džuljeta”, 2003. g.

2007

Teatrī nūteik apjūmeigs remonts – atjaunuota skateituoju zāle, kafeineica, vestibils i teatra leluo skotuve, tuos rypu īskaitūt. Remonts pabeigts 2009. goda majā. Fotografe: Džeina Saulīte

2011

Par Daugavpiļs teatra vaļdis prīkšsādātouju i muokslinīciskū vadeituoju kļyust Oļegs Šapošņikovs. Izveidoj teatra vaļdi, kurys sastuovā Rita Strode i Valmīrys Dramys teatra vadeituoja Evita Sniedze (jei sovu posteni pamat 2013. godā pēc veiksmeiga dorba i naatsverama īguļdiejuma teatra darbeibys stabiliziešonā). Foto: O. Šapošņikovs, 2011. g.

2012

Teik īstudeits muzyklys „Dāmu paradīze”, pyrmīs vierīneigīs muzikaly dramatiskīs projekts kūpš Daugavpiļs teatra atjaunuošonys, suokuma punkts teatra nuokūtnes atteisteibā. Nu ituo goda teatrī dorbojās dejuotuoju trupa – vadeituoja i horeografe Irina Bogeruka. Foto: Džeina Saulīte

2013

Suocās jauna tradicija – teatra festivals/ darbneica „Telpa – Daugavpiļs”. Festivals atsakuortoj 2014. i 2016. godā.

2014

Sadarbeibā ar Daugavpiļs Dizaina i muokslys vydusskūlys „Saulis skūlu” izveidots aktīru studiju kurss. Foto: aina nu aktīru studijis diplomdorba izruodes „Durguo Jeļena Sergejevna”, fotografe Džeina Saulīte.

2015

Tūp teatra kritikis i muokslys zynuotneicys Silvijas Geikinas gruomota „Daugavpiļs teatris”. Foto: Džeina Saulīte

2017

Tūp Latgolys kongresa symtgodei veļteits muzykals īstudiejums latgaliski „Nūgrymušuo pile” ( rež. O. Šapošņikovs) – vīns nu Latvijis symtgodes pasuokumu cykla muokslys nūtykumim, kuru pagūdynūši apmeklej Vaļsts prezidents Raimonds Vējonis i kulturys ministre Dace Melbārde. Foto: Džeina Saulīte

2017

Vysleluokīs „Spēlmaņu nakts” nominaciju (10 nominacijis 8 kategorijuos) i bolvu (4) skaits Daugavpiļs teatra vēsturē. Par „Goda mozuos formys izruodi” atzeita „Jubileja 98”. Foto: Roberts Vidzidskis

2020

Paraksteits sadarbeibys leigums ar Jevgeņija Vahtangova Moskovys Akademiskū teatri.

2021

Nūslāgts sadarbeibys leigums ar Borisa Ščukina teatra institutu.

2022

Par gūdu desmitgadei kūpš muzykla „Dāmu paradīze” pyrmizruodes Daugavpiļs teatrī īstudeita muzykaly dramatiska kompoziceja „ Paradīze”, kurys pyrmizruodi ar sovu daleibu pagūdynuoja maestro Raimonds Pauls. Foto: Džeina Saulīte