Ikdīnys skriejīnī dyžan aizjemtys, muote ar meitu sasazynojās, uz ladusskapa durovom vīna ūtrai atstuojūt zeimeitis. Kaidu laiku tei sarakste ir bezryupeiga, bet nagaidūt dzeivē īsalaužās muotes smoguo slimeiba, - tod zeimeišu saturā pasaruoduos bailes i naziņa par nuokūtnē gaidamū…
Izruodes pamatā ir angļu rakstneicys Alises Kuiperes romans „Dzeive uz ladusskapa durovom” – muotes i meitas sarakste vīna goda garumā. Zam kūpeiga jumta dzeivojūt, obejom ir tik spraiga dažaidu dareišonu pīsuotynuota ikdīna, ka napalīk laika pylnvierteigai sarunai. Muote pastuoveigi aizjemta dorbā, bet pīcpadsmitgadeiguo Klēra leidziegi daudzim cytim pusaudžim breivū laiku pavoda uorpus muojom – draugi, pyrmuo mīlesteiba… Vīnudīn jūs dzeivi satrycynoj smoga ziņa, kas emocionali izmaina zeimeišu saturu.
„Nav laika,” „gon jau vēļ paspiešu”, „vāluok, cytureiz” - bīži dzierdeita attaisnuošonuos mantra, ikdīnys skritulī grīžūtīs. Leidz vīnā breidī skriejieji sasyt golvu pret durovom ar uzrokstu - „Par vālu”.
Izruodē skan atguodynuojums: vīnmār juoatrūn laiks sovim tyvuokajīm.
Tulkuojums nu angļu volūdys: Inese Vīksna
Teātra kritiķes Kitijas Balcares recenzija: Nesatikšanās