Pēc divdesmit trejim lauleibys godim Pegija  sprīž, ka nabyus par ļaunu  pīkūrt korstuoku guni gimenes dzeivē, un iznūmoj nūmaļā vītā muojeņi,  lai pavadeitu breivdīnys divatnī ar veiru. Tīsa, Frenks gon nasaredz tryukumus jūs lauleibā un  ar vysu apmīrinuots.  Tok breivdīnu muojeņu agenturys kļyudys deļuz tū pošu vītu atbrauc daudz jaunuokī Džilla un Tonijs, grybādami te nūsvinētattīceibu trešū godadīnu.  Pēc korstomdiskusijom par tīseibom palikt muojeņā vīnim un izleiguma šampaneiša  rūnuos lāmums pavadeit breivdīnys kūpā.  Tūmār dreiži atsakluoj, ka  dažaidom paaudzem gryuši rast kūpeigu volūdu,un breivdīnys palīk nacīšamas.  Bet navļaunuma bez lobuma – kotrs puors īrauga gon sovys stypruos, gon  vuojuos puses.

‍