Тeātra repertuārs

Par mūžīgo un DIENIŠĶO
apskatīt izrādes

Teātra trupa

Kristīna Zaharova

Aktrise

Egils Viļumovs

Aktieris

Kristīne Veinšteina

Aktrise

Marks Šelutko

Aktieris

Karīna Sidina

Aktrise

Milena Savkina

Aktrise

Mihails Samodahovs

Aktieris

Jeļena Ņetjosina

Aktrise

Zanda Mankopa

Aktrise

Jūlija Ļaha

Aktrise

Žanna Lubgāne

Aktrise

Agnese Laicāne

Aktrise

Natālija Kotona

Aktrise

Māris Korsiets

Aktieris

Aleksandrs Komarovs

Aktieris

Irina Kešiševa

Aktrise

Viktors Jancevičs

Aktieris

Inese Ivulāne-Mežale

Aktrise

Nikolajs Gedzjuns

Aktieris

Ritvars Gailums

Aktieris

Marģers Eglinskis

Aktieris

Vadims Bogdanovs

Aktieris

Miroslavs Blakunovs

Aktieris
Ar estētisku baudu
apskatīt izrādes

Balvas
un atzinības

2022

Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks"

Spreideits

2019

Spēlmaņu nakts

Kliedzēji - Gada mazās formas izrāde

2019

Spēlmaņu nakts

Jēkabs Nīmanis (par muzikālo noformējumu izrādē Kliedzēji) - Gada muzikālās partitūras autors

2019

Festivāls M.@rt.Kontakt

Kailais karalis - Skatītāju simpātiju balva

2018

Festivāls M.@rt.Kontakt

Tuvība - Skatītāju simpātiju balva

2017

Spēlmaņu nakts

Justīne Kļava (Jubileja ‘98) - Gada sasniegums oriģināldramaturģijā

2017

Spēlmaņu nakts

Kristīne Veinšteina - Gada aktrise otrā plāna lomā (par Līgas lomu izrādē „Jubileja ’98”)

2017

Spēlmaņu nakts

Zanda Mankopa - Gada jaunais skatuves mākslinieks (par lomām izrādēs „Iemīlējās muļķis muļķītē”, „Purva bridējs (-i))

2017

Spēlmaņu nakts

Jubileja ‘98 - Gada mazās formas izrāde

2015

Spēlmaņu nakts

Jeļena Ņetjosina - "Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks" (par lomām izrādēs „Tumšās alejas”, „Pie mums viss kārtībā”)

2015

Latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks"

Latgaliešu rulete - Gada sasniegums skatuves mākslā

Citā teātra dimensijā
apskatīt izrādes

Runā par teātri

"Daugavpils teātris Latvijas teātru kopainā jau vairākus gadus izceļas ar mākslinieciski un sociālpolitiski veiksmīgu stratēģiju, repertuārā iekļaujot iestudējumus ne tikai latviski un krieviski, bet arī latgaliski. Šis trīsvalodības princips ne tikai ļauj paplašināt teātra mērķauditoriju un piedāvāt jaunus izaicinājumus aktiertrupai, vairākiem māksliniekiem piedaloties visās trīs iestudējumu grupās, bet arī paver iespējas īstenot daudzveidīgus radošos plānus. Kaut arī kvantitatīvi Daugavpils teātra repertuārā iestudējumu latgaliski ir maz, tomēr tie atstājuši nozīmīgas pēdas teātra pēdējo gadu mākslinieciskajā darbībā."
Ieva Rodiņa
Teātra kritiķe, "Eiropa mūs nesapratīs", Kroders.lv, 09.05.2019.
Visas trīs redzētās dramatiskās izrādes ir interesantas, svarīgas, lai rosinātu sarunu ar skatītājiem par aktuālām tēmām, noteikti palīdz katram tikt skaidrībā ar to, kas viņu uztrauc šodienas pasaulē un noteikti sniedz teātra aktieriem iespēju realizēt dažādas savas meistarības šķautnes. Tieši tas, kas nepieciešams teātrim - saruna par svarīgo ar skatītāju un interesantas lomas aktieru trupas darbam un attīstībai.
Jevgeņija Šermeņeva
Тeātra žurnāliste, producente, 2019/2020 sezonas “Spēlmaņu nakts” žūrijas locekle
Daugavpils teātra izrādes, vismaz tās piecas, kuras piedāvātas skatē, ir piepildītas ar mīlestību pret katru tēlu, bez lieka patosa. Teātris nebaidās piesaistīt izrādes to dzimšanas vietai – jo izteiktāks vietējais kolorīts, jo siltāks vilnis gāžas no skatuves.
Marina Nasardinova
Kultūras žurnāliste, teātra kritiķe
Man liels prieks par Daugavpils teātri, kas savulaik tika atjaunots ar politisku mērķi ieviest latvietību Daugavpilī, un sākumā tur nebija ne vajadzīgs, ne aicināts, ne pieprasīts. Pagāja ilgs laiks, kamēr tika pieradināta pilsēta un kamēr atradās Oļegs Šapošņikovs, kuram bija redzējums par teātri „ar akcentu”. Šapošņikovs saplūdinājis abas trupas, visi spēlē gan latviski, gan krieviski, gan latgaliski. Ja nu vispār ticu integrācijai, tad šajā līmenī, kur tiešām tiek mēģināts radīt kopēju kultūras telpu.
Edīte Tišheizere
Teātra kritiķe, "Skats uz neatkarības laika teātri”, laikraksts „Latvijas Avīze”, 15.01.2021.
Apskatot piecas Daugavpils teātra izrādes, pirmais, kas iekrita acīs - neticama daudzveidība režijas estētikā, aktierspēlē un dramaturģijā. Izrādes, kuras apskatījām, veidoja dažādi režisori no trim valstīm – Latvijas, Krievijas un Polijas. Tie ir jauni režisori, kuri droši eksperimentē, bieži vien radot savu literāro pamatu iestudējumam. Otrs, kas pārsteidza, - jaunā trupa, kas lieliski pārzina krievu valodas runas kultūru, ir neticami plastiska un muzikāla.
Aleksejs Pasujevs
Teātra kritiķis (Krievija), 2017. gads
Daugavpils teātris, konsekventi spēlējot izrādes trijās valodās – latviešu, krievu un latgaliešu, ir ieguvis unikālu identitāti Latvijas teātru kontekstā, no vienas puses, pilnībā respektējot savu atrašanās kontekstu un daudzveidīgo skatītāju, bet, no otras puses, veidojot repertuāru, kas balstās lielākoties mākslinieciskās izvēlēs, nevis iedomātās pasūtījuma-piedāvājuma attiecībās.
Zane Kreicberga
Režisore, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore

Teātra vēsture

Daugavpils teātra vēsture sniedzas XIX gadsimta piecdesmitajos gados, kad gadā Dinaburgā (tagadējā Daugavpilī) tiek nodibināts Krievu dramatiskais teātris - pirmais krievu teātris Latvijā. Teātri nodibināja un uzturēja Daugavpils cietokšņa galvenais inženieris Nikolajs Hagelstroms - aizrautīgs teātra cienītājs. 

1921

Daugavpilī nodibinās Daugavpils Latviešu dramatiskais teātris, kura pirmā mākslinieciskā vadītāja bija aktrise un režisore Otīlija Muceniece. Foto: Daugavpils Latviešu dramatiskā teātra trupa 1927./1928. gada sezonā.

1938

Teātris iegūst jaunu mājvietu - zāli jaunatklātajā Vienības namā. Celtne tajā laikā bija modernākā daudzfunkcionālā ēka Eiropā. Foto: Latviešu dramatiskā teātra kopbilde Vienības namā.

1945

Pēc Otrā pasaules kara Daugavpils Latviešu dramatiskais teātris pārstāj darboties, jo lielākā daļa latviešu aktieru ir devusies trimdā. Vienības nama telpās sāk darboties Daugavpils Krievu drāmas teātris.

1953

Teātrī sāk strādāt Sergejs Radlovs, režisors ar pasaules slavu. Radlova iestudētais Šekspīra Hamlets ar LPSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieku V.Jakovļevu titullomā ir notikums republikas kultūras dzīvē. Foto: V. Jakovļevs Hamleta lomā.

1958

Tiek izveidots Daugavpils Valsts muzikāli dramatiskais teātris ar latviešu un krievu trupām, mūziķiem un baletu. Teātra mākslinieciskais vadītājs bija Oļģerts Dunkers. Foto: I.Kalmana „Marica”, krievu trupa.

1962

Teātri slēdz kā nerentablu.

1988

Atmodas laikā ar Daugavpils pašvaldības un sabiedrības aktīvu atbalstu Daugavpils teātris tiek atjaunots. Uzņem divus aktieru kursus latviešu un krievu trupā, pedagogi - režisori Pēteris Krilovs un Anna Eižvertiņa. Par galveno režisoru tiek iecelts Nauris Klētnieks. Foto: lugas „Asiņainās kāzas” pirmizrāde, Nauris Klētnieks ar trupu un radošo komandu, 1992. gads

1995

Latviešu trupas aktieri pāriet darbā uz Rīgas teātriem un latviešu teātris Daugavpilī atkal beidz savu darbību. Foto: aina no izrādes „Stāsts par kavalieri de Grijē un Manonu Lesko”, 1994.gads

1996

Par teātra vadītāju kļūst Valentīns Maculevičs, ar palikušajiem krievu trupas aktieriem viņš veido jaunu Daugavpils teātri. Foto: Daugavpils teātra krievu trupa, 2000. gads.

2001

Daugavpils teātri vada Inese Laizāne. Uz patstāvīgu darbu Daugavpils teātrī ienāk režisors Harijs Petrockis. 2002. gadā ienāk jauns latviešu trupas sastāvs, no šī brīža teātrī pilnvērtīgā sastāvā darbojas gan krievu, gan latviešu trupas. Foto: Latviešu trupa, izrāde „Romeo un Džuljeta” (2003.g.)

2007

Teātrī tiek veikts apjomīgs remonts - tiek atjaunota skatītāju zāle, kafejnīca, vestibils un lielā teātra skatuve, tajā skaitā arī skatuves ripa. Remonts pabeigts 2009. gada maijā. Fotogrāfe: Džeina Saulīte

2011

Par Daugavpils teātra valdes priekšsēdētāju un māksliniecisko vadītāju kļūst Oļegs Šapošņikovs. Tiek izveidota teātra valde, kurā ietilpst Rita Strode un Valmieras Drāmas teātra vadītāja Evita Sniedze (2013.g. pēc veiksmīga darba, sniedzot neatsveramu ieguldījumu teātra darbības stabilizēšanā, viņa kolektīvu atstāj). Foto: O. Šapošņikovs, 2011. g.

2012

Tiek iestudēts mūzikls „Dāmu paradīze” (rež. O. Šapošņikovs), pirmais vērienīgais muzikāli dramatiskais projekts kopš Daugavpils teātra atjaunošanas, sākuma punkts teātra turpmākās attīstības vektoram. Kopš šī gada teātrī darbojas arī dejotāju trupa, tās vadītāja ir horeogrāfe Irina Bogeruka. Fotogrāfe: Džeina Saulīte

2013

Aizsākta jauna teātra tradīcija Daugavpilī - teātra festivāls/darbnīca „Telpa - Daugavpils”. Festivāls atkārtoti tika organizēts 2014. un 2016. gadā.

2014

Sadarbībā ar Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolu „Saules skola” tiek organizēts aktieru studiju kurss. Foto: Aina no aktieru diplomdarba izrādes „Dārgā Jeļena Sergejevna”. Foto: Džeina Saulīte

2015

Top teātra kritiķes un mākslas zinātnieces Silvijas Geikinas grāmata „Daugavpils teātris”. Foto: Džeina Saulīte

2017

Top Latgales kongresa simtgadei veltīts muzikāls iestudējums latgaliski „Nūgrymušõ pile” (rež. O. Šapošņikovs), kas ir viens no Latvijas simtgadei veltīto pasākumu cikla notikumiem un kuru ar savu vizīti pagodina Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Kultūras ministre Dace Melbārde. Fotogrāfe: Džeina Saulīte

2017

Saņemts lielākais “Spēlmaņu nakts” nomināciju (10 nominācijas 8 kategorijās) un balvu (4) skaits Daugavpils teātra vēsturē. Par “Gada mazās formas izrādi” kļūst “Jubileja ‘98”. Foto: Roberts Vidzidskis

2020

Parakstīts sadarbības līgums ar Jevgeņija Vahtangova Maskavas Akadēmisko teātri.

2021

Noslēgts sadarbības līgums ar Borisa Ščukina teātra institūtu.

2022

Svinot desmitgadi kopš mūzikla „Dāmu paradīze” pirmizrādes Daugavpils teātrī, tapa muzikāli dramatiska kompozīcija „Paradīze”, kuras pirmizrādi ar savu dalību pagodināja maestro Raimonds Pauls. Foto: Džeina Saulīte