Vīsizruodis Reigā Daugovpiļs teatris atkluos 16. septembrī 19.00 stuņdēs ar “Nūdzeitus zyrgus nūsaun” – īstudiejumu, kurs pavasarī jau treiskuort gastejs Reigā i, jamūt vārā skateituoju atsauksmis i īinteresieteibu, tiks vēļreiz nūspālāts Čehova teatrī. Itei kusteibu izruode atspīgeļoj nūtikšonys iz kaida deju maratona greidys i viestej par liktineigom izalaseišonom i ceiņu ar sovom vuojeibom i napuorvaramim apstuoklim.
Kotram deju maratona dalinīkam ir sovi motivi. Kaids cer iz maizis kimūsu, cyts iz slavis šaļti, vēļ kaids iz apsūleitū laimastu. Cik lelu slūgu ir gotovs panest cylvāks, dzanūtīs piec carātuos laimis? I voi spiej nūstuot, kod nosta palīk par gryutu i suoc mīgt jū pi zemis? Izruodē ir apvīnuota deja, skotivis kusteiba, vokals i akterspēle, i itūgod tei tyka nomināta Dejis bolvai 2023-2024.
.jpg)
Izruodis horeografe i libreta autore ir Irina Bogeruka, režisors – Olegs Šapošnikovs. Izruode paradzāta skateituojim nu 16 godu vacuma. Ilgums - 2 stuņdis 15 minutys (divejūs cielīņūs).
Sovutīs 17. septembrī 19.00 stuņdēs varēs nūsavērt režisora Herberta Laukšteina romantiskū komedeju “Cytugod tymā pošā laikā”. Tys ir puorsteidzūšs meilys stuosts par Dorisu i Džordžu, divejim meiļuotuojim, kuri naspēja stuotīs preteimā nagaideitai izlīsmojušom jiutom. Koč i obeji beja preciejušīs ar cytim cylvākim, jī vīnuojuos sasatikt vēļreiz. Puorsameja pasauļs, puorsameja jī poši, tok vaira nakai 20 godu garumā vīns palyka namaineigs – jūs uzticeiba tradicejai sasatikt kotru godu tamā pošā vītā i tymā pošā laikā. Izruodis darbeiba nūteik Kalifornejā i apgiun laika pūsmu nu 1951. da 1975. goda, laiku, kod pasaulī tyka pīdzeivuotys lelys puormejis i satrycynuojumi. Tok, kai atzeimuojs izruodis režisors, “mīlesteiba ir tei, kas paleidz izturēt leluokuos vātrys”.
Izruode ir krīvu volūdā ar tulkuojumu latvīšu volūdā titrūs, paradzāta skateituojim nu 16 godu vacuma. Ilgums – 3 stuņdis (divejūs cielīņūs).
Beleti: “Biļešu serviss” kasēs vysā Latvejā i www.bilesuserviss.lv
