Pyrmizruodi, kurū skateituoji sagaideja ar stuovaplausim, apmeklēja komponists Jānis Lūsēns, kurs piec sova muzykla catūrtuos skotiviskuos versejis pyrmizruodis nūsavieršonys pasadaleja atmiņuos par muzykla pyrmsuokumim: “Muzyklys “Agruo ryusa” beja pyrmuo leluo sadarbeiba ar dzejnīku Pēteri Brūveri, i tapšonys process beja cīši interesants i rodūšs. Mums ruodejuos svareigai atrast sovu skatejumu iz itū dorbu, izveiduot sovu tālu sistemu, jūs atteisteibu i vadmotivus, partū muzyklā daudzi tāli atsaškir nu originala. Golvonuos varūnis mierkis nav tikt pi boguota veira i labi īsakuortuot, jei ir idealu vadeita. Tok idealī sapyni par dzeivi golvyspiļsātā nūjiukst.
Piec dobys asu ciniks, deļtuo beju pateikamai puorsteigts – Daugovpiļs teatrī ir padareits vyslobuokais, kas viņ varēja byut paveikts. Breineigai, ka Olegs ir cīši skrupulozs maklātuojs, i, ka nazkū ari ir puormejs muzyklā, tod cīši motivātai tū darejs. Daugovpiļs teatrī dorbs teik spālāts fonogramu pavadejumā, par kurūs kvalitati i miļzeigū dorbu, kas tymā īguļdeits, asu pateiceigs sovam dālam Jānim. Nūvieleju, kab izruodei ir daudzi skateituoju!”
Muzykla darbeiba nūteik 1930. godu Latvejā. Golvonuo varūne Elza ir nabadzeibā dzymuse jauna mārga, kurys nanūbrīdušajā apziņā lasi pa lasei kruojās cytu uzskoti, kas nūmuoc juos pošys sirdsbolsu. Vīgluokys dzeivis vylynuota, jei atsatūp zalta kruoteņā, i izaruod, ka sirds vystik ilgojās piec patīsu jiutu. Tik izalaseišonys, kas veiktys sirds korstumā, bīži viņ prosa vysduorguokū moksu.
Elzys lūmu puorsamejūt spielej divejis vīssolistis – Beate Megija Baranovska i Katažina Dudareva. Stuostūt par sovu Elzu, Katažina doluos: “Elza eistineibā ir draiska mārga ar lelim sapynim i naivu ticeibu, ka vysi celi ir vaļā, tok dzeivē vyss nanūteik tik vīnkuoršai. Tymā pošā laikā Elza ir cīši stypra personeiba - lai kai dzeive naraudzeitu jū lauzt, Elza turpynoj īt i meklēt sovu ceļu, meklēt poša sevi.”
“Sovu Elzu es sajutu kai suokumā cīši trauslu byutni, kas vēļ eisti nikuo nasaprūt nu dzeivis. Kod jei teik golvyspiļsātā, jei saprūt, ka dzeive tī nav tik rūžaina. I jei gruob vysu, kū jai pīduovoj itei piļsāta i poša dzeive. Tys ir golvonais, kū es varātu nu juos pajimt – lai i kas nūtyktu dzeivē, juojam lobuokais nu tuo, kas nūteik,” dasoka Beate Megija.
Izruodis rodūšū komandu veidoj režisors Olegs Šapošnikovs, solistu vokaluo pedagoge Ilona Bagele, horeografis Irina Bogeruka, Anna Blakunova, scenografe i kostimu muokslineica Inga Bermaka, koncertmeistars Eduards Zariņš, aranžiejumu autors Jānis Lūsēns juniors i gaismu muokslinīks Sergejs Vasiļjevs.
Izruodē pīsadola Daugovpiļs teatra trupa kūpā ar uorštata solistim Sandi Ulpi (Kikulis), Maksi Krilovu (Straujups) i vīsmuokslinīkim Beati Megiju Baranovsku (Elza), Katažinu Dudarevu (Elza), Arti Muižnieku (Italo), Renātu Cvečkovski (Jānis).
Nuokušuo izruode – 29. martā 17.00 stuņdēs. Izruode divejūs cielīņūs. Īsokama skateituojim nu 14 godu vacuma. Bileti - Daugovpiļs teatra kasē (654 26520), „Biļešu paradīze” kasēs i www.bilesuparadize.lv.
