Cylvāka kermiņs ir dobys radeits muokslys dorbs  - naatkuortuojams i naaprokstami skaists.  Kermiņa volūda ir vīna nu nadaudzajuom, kam tulkuojums nav napīcīšams. Kermiņam ir sovi stuosti. Dzeivē nūvāruotus,  izruode tūs atklūoti izstuostēs skateitojam ar dejis, plastikys i atkailynuota kermiņa skaistuma paleidzeibu.

Tuos ir vairuokys eisys, cyta nu cytys saturā naatkareigys noveles par cylvākim, jūs emocijom, nūslāpumim i sovstarpejuom attīceibom.  Ar sovu nasteidzeigū ritmu izruode īskaun skateitoju meditativā atmosferā,  kur sapruota balss atsakuopjās – volda bauda par acim radzamūs sajūtu breivū lidojumu i gareigū tyveibu ar izpiļdeituojim i cytim skateituojim.

„Te ir puorsteidzūši smolka spēle ar universalym arhetipim i mītim: dzimšona, konflikts, zynuošonys, mīlesteiba, suoncenseiba, atsagrīšanuos paradīzī… Te ir terapija ar skaistuma paleidzeibu.  Atsagrīšonuos pi harmonijis. Tei nav vīnkuorši plastiski nūsleipeita skaista biļde, bet gon sarežgeita spēle ar jāgpylnym simbolym, kas līk skateituojim na tikai sajyusmynuoti vāruot us skotuves nūteikušū, bet arī pastyprinuoti struoduot zamapziņis straumēs.  Pateicūtis tam,  izruodes beiguos rūnās tei puorsteidzušuo vīnoteibys sajyuta storp  uzvaduma daleibnīkim i skateituojim,” par izruodi „Tyveiba” rakstēja teatra apskatneica Anastasija Guļina nu Moskovys.

‍

Pyrmizruode: 2015. goda 28. martā

‍