Merle Karuso (1944) ir Igaunejis dokumentaluo teatra klasike.

Piec sociologiskuos pīredzis dorbā pi Voldemāra Panso, jei studēja režeju i kardinali izmaineja Igaunejis teatri. Jau 70. godūs jei suoce izvest gūdeigys izruodis par aktualom temom, kas atspīgeļuoja realū dzeivi. Suokumā tuos aizlīdze, bet piečuok nivīns vaira naīsadrūsynuoja jai ībiļst. 2006. godā Igaunejis Krīvu teatrī tyka īstudāta izruode “Šudiņ mes naspielejam”, kur cytu vydā beja īsaisteiti ari Aleksandrs Kučmezovs, Dmitrijs Kostjakovs i Tatjana Jegoruškina, kuri niu spielej iz Sidalinnys (agruok – Igaunejis Krīvu teatris) skotivis.

Ilgus godus Merle Karuso īstudējuse izruodis par slymu bārnu vacuokim, represeju dalinīkim, cylvākim ar HIV diagnozi i Igaunejis karaveirim Afganistanā (kai par tim, kas tī beja 80. godūs, tai par tim, kas tī beja 2000. godūs). “Kotram ir tīseibys iz sovu biografeju, absoluti kotram,” jei ir sacejuse kaidā nu interveju. Jū interesej poša realitate vysā tuos pretruneigumā. Na par veļti vīns nu juos ilggadejūs projektu ir īstudiejumu sereja “Kas es asu?”

“8. marts. Nu vairuma veikalu vyss jau aizstīpts, eipaši alkohols. Gataveit pogolmā ir beistamai, daudzys sātys jau ir sagrautys. Sābru īlā ir puču veikals. Durovys pataiseitys vaļā. Veikals sleigst zīdūs, bet iz letis ir uzroksts “Jemit vysu, kū gribit”, – tai pīmiņ akters, kas agruok struoduoja Mariupolis teatrī.

Jaunajā Merlis Karuso īstudiejumā pīsadola akteri, kas atbraukuši iz Sidalinnys teatri piec krīvejis ībrukuma Ukrainā. Jim ir, kū pastuosteit, i na tik par karu. Vīnu var saceit drūsai – itei izruode nabyus plakatiska. Kam dzeive poša par sevi nav plakatiska.

Režisore - Merle Karuso

Muokslineica - Anita Kremma

Muzykalais nūformiejums - Aleksandrs Žedeļovs

Gaismu muokslinīks - Antons Andrejuks

Izruodis vadeituoja - Tatjana Kaura

Lūmuos: Aleksandra Levicka, Jevgēnijs Kravecs, Iļja Bolotovs

>>>

16+

Krīvu volūdā

1 stuņde 20 minutys (bez storpbreiža)

Eksperimentaluo skotive

‍