“Nauda ir kai burvu atslāgs, kas atdora vysys puosoku piļs,” – taida ir Elzys puorlīceiba, kurū jimā īdzynuse muote. Piec gimnazejis beigšonys golvyspiļsāta jū vylynoj ar sovom vareibom, veikalu vitrinys kārdynoj ar lobuokys dzeivis ainom, bet Reiga Elzu sagaida ar dyumuokli, reņgu pīsmokušu ustabeņu i bezdorbu. Iluzejis suoc pamozam brukt. Naspiejūt pretuotīs skaistys i bezryupeigys dzeivis sūlejumam, jei apsaprec ar tureigu, bet pavacu fabrikantu Kikuli. Dzeive ar jū leidzynojās agruok apbreinuotajom vitrinom – uoreji spūdra, tok tukša i solta. I sirds suoc ilguotīs piec nazkuo eista. Tik izalaseišonys, kas izdareitys sirds korstumā, bīži viņ prosa vysuduorguokū moksu.

Elīnys Zālītis romans “Agruo ryusa”, kura darbeiba nūteik 1930. godu Latvejā, zynoms ari piec tuo 1979. goda ekranizacejis, kuruos režisors beja Gunārs Cilinskis. Kinā Kikuļa lūmu izpiļdeja Oļgerts Dunkers, nazkodejais Daugovpiļs Muzykali dramatiskuo teatra muokslinīcyskais vadeituojs. Jāņa Lūsēna i Pētera Brūvera muzykla “Agruo ryusa” pyrmīstudiejums topa 2007. godā Līpuojis teatrī, piečuok tū īstudiejs ari Valmīrys teatris i “Producentu grupa 7”. Daugovpiļs teatrī radeita ituo muzykla catūrtuo skotiviskuo verseja.

Izruode latvīšu volūdā.

Pyrmizruode – 2026. goda 24. janvarī

>>>

Piekļūstama cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Obligāta iepriekšēja pieteikšanās: tālr. nr. 65426520, 65426720.

‍