Metēs krāsla. Aiz lūga  ap styklu grabynuojās kūka zori, itin kai  praseidamīs īškā.  Pa ustobys sīnu ruopuoja draudeigys ānys, a svecis līsmeņa bažeigi treisēja,  i sirds satraukti īlēce kokla dūbeitē. Pieški viss apkuort nūklusa, svece nūsabeiduse apdzysa, i aiz mugurys lānon īsačeikstējās durovys…  Kod dīnys paleik eisuokys, a vokori tymsouoki, apziņa pīduovuoj pasarūtaļuotīs ai bilem -  itys laiks ir kai radeits ašņi styndzynūšim šausmu stuostim!

Par rogonu burvesteibom i myrušūs gorim, par kaidu draudeigu paredziejumu i zylu zuorku jiurys krostā, par kopūs satiyktu nūslāpumainu byutni, kura savaldzynoj jaunu arhitektu i aizvad veirīti nakts malnumā, par Reigys Centraltiergā īguoduotu vacu spīgeli, nu kura dziļīnes uzglyunej nuoviejūšys brīsmys…

Izruodes pamatā lykti seši saceriejumi nu Bārbalys Simsones sastuodeituo kruojuma „Latvīšu šausmu stuosti” ( 2016)  - Aleksandra Grīna „Klusī cīmeņi” i „Vecaru Indrika dzeivesstuosts”, Mirdzys Bendrupes „Helena”, Viestura Reimera „Spīgeļs”,  Vladimira Kaijaka „Vizija” i Ralfa Kokina „Engures kopsātys zyluo zuorka stuosts”.  Stuosti aptver dažaidus laika pūsmus, suokūt nu 20-to godsymta suokuma leidz myusu dīnom, snādzūt nalelu prīkšstotu par tū, nu kuo cylvāki beidušīs beidzamījūs symts godūs.

‍

Pyrmizruode 2022. goda1. oktobrī

‍

Teātra kritiķa Toma Čevera recenzija: No kā baidās latvietis

Teātra kritiķaAta Rozentāla recenzija: Liec man trīcēt bailēs

‍

‍