Kod dīnys paleik eisuokys, a vokori tymsouoki, apziņa pīduovuoj pasarūtaļuotīs ai bilem - itys laiks ir kai radeits ašņi styndzynūšim šausmu stuostim!
Metēs krāsla. Aiz lūga ap styklu grabynuojās kūka zori, itin kai praseidamīs īškā. Pa ustobys sīnu ruopuoja draudeigys ānys, a svecis līsmeņa bažeigi treisēja, i sirds satraukti īlēce kokla dūbeitē. Pieški viss apkuort nūklusa, svece nūsabeiduse apdzysa, i aiz mugurys lānon īsačeikstējās durovys… Kod dīnys paleik eisuokys, a vokori tymsouoki, apziņa pīduovuoj pasarūtaļuotīs ai bilem - itys laiks ir kai radeits ašņi styndzynūšim šausmu stuostim!
Par rogonu burvesteibom i myrušūs gorim, par kaidu draudeigu paredziejumu i zylu zuorku jiurys krostā, par kopūs satiyktu nūslāpumainu byutni, kura savaldzynoj jaunu arhitektu i aizvad veirīti nakts malnumā, par Reigys Centraltiergā īguoduotu vacu spīgeli, nu kura dziļīnes uzglyunej nuoviejūšys brīsmys…
Izruodes pamatā lykti seši saceriejumi nu Bārbalys Simsones sastuodeituo kruojuma „Latvīšu šausmu stuosti” ( 2016) - Aleksandra Grīna „Klusī cīmeņi” i „Vecaru Indrika dzeivesstuosts”, Mirdzys Bendrupes „Helena”, Viestura Reimera „Spīgeļs”, Vladimira Kaijaka „Vizija” i Ralfa Kokina „Engures kopsātys zyluo zuorka stuosts”. Stuosti aptver dažaidus laika pūsmus, suokūt nu 20-to godsymta suokuma leidz myusu dīnom, snādzūt nalelu prīkšstotu par tū, nu kuo cylvāki beidušīs beidzamījūs symts godūs.
Pyrmizruode 2022. goda1. oktobrī
Teātra kritiķa Toma Čevera recenzija: No kā baidās latvietis
Teātra kritiķaAta Rozentāla recenzija: Liec man trīcēt bailēs