“Cilvēki bieži man jautā, kur es smeļos idejas, un patiesība ir tāda, ka lielākoties es nesāku rakstīt lugu ar kādu īpašu ideju - es vienkārši sāku rakstīt. Piemēram, ar šo lugu bija tā, ka viss, ko es zināju, bija tas, ka vēlos rakstīt par ģimeni. Tā, rindu pa rindai, lapu pa lapai, pamazām izveidojās šis stāsts.
Lugas galvenās tēmas ir vientulība un tas, ka bērni neapciemo savus vecākus tik bieži, kā vajadzētu. Tā arī radies oriģinālais lugas nosaukums “Once in a Blue Moon” (reizi Zilajā mēnesī). Tā ir sena frāze, ko mūsdienās vairs nelieto bieži, un tā apzīmē kaut ko, kas notiek ļoti reti. “Zilais mēness” ir otrais pilnmēness viena kalendārā mēneša laikā - un tas notiek tikai reizi pāris gados, tāpēc tā ir reta parādība. Man šī frāze patika arī tāpēc, ka tā deva nosaukumam mistisku, romantisku noskaņu. Lugā ir arī maģisks elements - pārsteidzoša iedomātās Merilinas Monro parādīšanās. Viņa aizpilda tukšumu Harija sirdī.
Taču viss iepriekšminētais nenozīmē, ka luga ir nopietna. Tā lielā mērā ir komēdija. Man patīk, kad traģēdija un komēdija savijas kopā. Luga, kas liek smieties, bet vienlaikus aizkustina sirdi, manuprāt, ir viens no skaistākajiem teātra mākslas sasniegumiem.”
.png)
Merilina Monro (1926-1962), īstajā vārdā Norma Džīna Mortensone, ir 20. gadsimta sekssimbols un kino leģenda. Merilinas bērnība bija smaga – viņas mamma cieta no garīgiem traucējumiem, tādēļ Merilina uzauga audžuģimenēs un bērnu namos. Arī vēlāk personīgajā dzīvē viņa bieži piedzīvoja vilšanos – Merilina bija precējusies trīs reizes un tā arī neiepazina patiesu ģimenes sajūtu. Dīvas dzīve bija īsa un traģiska - viņa nomira 36 gadu vecumā no pārdozēšanas.
Savas neilgās dzīves laikā Merilina piedalījās 33 filmās. Daudzas no tām, piemēram, komiskās lentes „Džentlmeņi izvēlas blondīnes” (1953), „Septiņi apsēstības gadi” (1955) un „Džezā tikai meitenes” (1959) iekļautas pasaules kinoklasikas zelta fondā. Iespējams, atpazīstamākā un visbiežāk citētā Merilinas kino epizode ir Billija Vaildera komēdijā „Septiņi apsēstības gadi” (1955), kad pienākošā vilciena saceltais vējš paceļ aktrises sievišķīgo balto kleitu, atklājot viņas kājas. Kā reiz šis leģendārais kadrs ir redzams uz izrādes galvenā varoņa Harija iemīļotā plakāta.