Romāns izdots 1944. gadā un ir liecība 20. gs. 30. gadu Latvijas sabiedrībai. Izmantojot laikmeta reālijas un tipāžus, veidots sižets ar skaidru morāli, kas cauri laikiem aktuāla sabiedrībā.
Tajā sakoncentrējas gan autores agrākajos sacerējumos aizsāktās problēmas (aprēķina laulības, precētas sievietes mīlestība pret citu vīrieti, bērnu un vecāku attiecības ģimenē, jaunatnes audzināšana skolā), gan rakstnieces dzīves pieredze un amata prasmes.
Elīna Zālīte indivīda gribu, rīcību, attieksmes skata kā sociālpsiholoģisku parādību, kuru veido sociāli un sadzīves faktori. Dzīves vilcienā, pēc autores uzskata, mēs paši iekāpjam un paši izkāpjam atbilstoši mūsu garīgās, ētiskās un morālās attīstības pakāpei. Elzas aplamais ceļš nav nejaušība, bet gan mērķtiecīgas gribas vadīta vēlēšanās.
Tāpat romāns uzskatāmi atklāj, ka Elzas traģēdija ir likumsakarīgs nepareizas audzināšanas rezultāts. Ģimenes trūcīgums, mātes audzināšana, bagāto draudzeņu vērtības, tulkotie piedzīvojumu un mīlas romāni, skolas audzināšanas sistēma, buržuāziskās sabiedrības garīgā stagnācija - apkārtējās vides postošie faktori, kuri pilienu pa pilienam krājās Elzas nenobriedušajā apziņā un veicināja viņas vērtību skalas deformāciju.
A.Kavacis rakstā “Vai vienīgi…” (Cīņa, 1980.g.) piezīmē, ka “Agrā rūsa” uzskatāmi parāda, kā “tiekšanās pēc ērtas dzīves ierauj cilvēku kompromisa ritenī, lai sviestu augšup un lejup, līdz beidzot samaltu.” Romāna aktualitāti uzsvēris arī G. Cilinskis: “Mūžam aktuāla būs romāna pamatdoma: cilvēks nekad nedrīkst runāt pretī savai sirdsapziņai.” (Zvaigzne, 1980)
Romāns dramatizēts un uzvests Latvijas profesionālajos un amatieru teātros. 1979. gadā Rīgas kinostudijā uzņemta filma “Agrā rūsa”, režisors Gunārs Cilinskis, scenārija autore Lija Brīdaka. 2007. gadā pirmizrādi Liepājas teātrī piedzīvoja mūzikls “Agrā rūsa”, ko pēc E. Zālītes romāna motīviem veidoja Jānis Lūsēns un Pēters Brūveris.
Studiju laikā izveidojis eksperimentālu instrumentālās mūzikas ansambli “Zodiac” (1979). Nozīmīgu vietu komponista daiļradē ieņem mūzikli un rokoperas. Kā veiksmīgākās jāpiemin rokopera “Kaupēn, mans mīļais”, kura ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, “Sfinksa”, “Agrā rūsa” u.c.
Komponista ieguldījums latviešu mūzikā ir ievērots un atzinīgi novērtēts. Lūsēns saņēmis Latvijas teātru gada balvu kā labākais komponists (1996.gadā par mūziku izrādei “Santa Krusa”, 1999.gadā par rokoperu “Kaupēn, mans mīļais”), Latvijas Lielo mūzikas balvu (par muzikālajām izrādēm 2000.gadā un devumu teātra mūzikas žanrā) un AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu 2003.gadā. Komponists Jānis Lūsēns ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
Izdoti vairāki dzejoļu krājumi kā "Melnais strazds, sarkanie ķirši" (1987), "Dzintara galvaskausi" (1991), "Sirdī melnajam putnam ligzda" (1995) u.c. Tulkojis un atdzejojis tekstus no azerbaidžāņu, turku, vācu, lietuviešu, gagauzu, osetīniešu, mordviešu valodas, atdzejojis Krimas tatāru tautasdziesmas un Tuvas šamaņu rituālos tekstus. Rakstījis arī dzeju bērniem, dziesmu tekstus mūzikliem un animācijas filmai "Neparastie rīdzinieki" (2001). Dziesmas ar Pētera Brūvera dzejas tekstiem komponējuši Rihards Dubra, Jēkabs Jančevskis, Adrians Kukuvass, Juris Kulakovs, Jānis Lūsēns, Niks Matvejevs, Raimonds Pauls, Valts Pūce, Uldis Stabulnieks, Ingus Ulmanis, Andris Sējāns un citi.