Rēgi

HENRIKS IBSENS

Henriks Ibsens ir izcils norvēģu literatūras pārstāvis un Eiropas mēroga dramaturģijas novators, kura darbi 19. gs. otrajā pusē radīja pavērsienu rakstniecībā un skatuves mākslā.

Savu darbību rakstnieks sāka norvēģu tautiskā romantisma iespaidā, taču Itālijā un Vācijā pavadītais dzīves posms pievērsa viņa uzmanību laikmetīgajām tendencēm literatūrā.

Viņa darbus raksturo rūpīgi izstrādāts konfliktu veidojums, psiholoģiski niansēti raksturi un koncentrēti dialogi. Tāpat Ibsens savos darbos nereti pievērsās neērtām patiesībām, atklājot pretrunas starp sabiedrības morāles priekšstatiem un cilvēku patieso dzīvi.

RĒGI

“Rēgi” tika izdoti 1881. gadā un kļuva par izaicinājumu 19. gadsimta sabiedrībai. Šī luga bija sava veida atbilde kritikai par “Leļļu namu”, viņa iepriekš sarakstīto lugu, kuras finālā sieviete pamet laulāto un ģimeni. Noras rīcība tolaik tika uztverta kā nepieņemami egoistiska un izraisīja plašas diskusijas un pretestību.

“Rēgos” Ibsens parādīja, kas notiek, kad sieviete tomēr paliek nelaimīgā laulībā, un uzsvēra, ka šāda izvēle var novest pie vēl traģiskākām sekām. Bez tā „Rēgi” pievērsās tādām tabu tēmām kā reliģijas ietekme, incests, seksuāli transmisīvās slimības un eitanāzija.

Rezultātā “Rēgi” izraisīja vēl lielāku pretestību nekā “Leļļu nams”. Skandināvijas teātri sākotnēji atteicās to iestudēt, un lugas pirmizrāde notika tālu no autora dzimtenes - Čikāgā 1882. gada 20. maijā. Eiropā “Rēgi” pirmoreiz tika izrādīti 1883. gada augustā Helsingborgā, Zviedrijā, bet Norvēģijā luga nonāca uz skatuves tā paša gada rudenī.

Sākotnēji noraidīta un asi kritizēta, luga ar laiku ieguva nozīmīgu vietu pasaules dramaturģijā. Luga ir daudzslāņaina un parāda, ka rēgi nav tikai pagātnes notikumu un noslēpumu atbalsis, tie ir arī novecojuši priekšstati un idejas, kas turpina dzīvot sabiedrībā, ietekmē cilvēku izvēles un ierobežo viņu brīvību. “Rēgi” joprojām rosina jautājumus par individuālo brīvību, atbildību un sabiedrības ietekmi uz cilvēka dzīvi.

REŽISORS PAR IZRĀDI

PARALYSIS GENERALIS un Ibsena ģimenes drāma

Manuprāt, Henrika Ibsena „Rēgi” ir psiholoģisks meistardarbs un radikāla luga par sabiedrības paštaisno morāli.

Šīs lugas iestudēšana jau ilgu laiku ir bijis mans sapnis. Iespējams, tas ir Ibsena labākais darbs, un manā ieskatā tā ir arī īstena aktieru luga. Aktieriem jāpielieto visa sava meistarība, lai radītu šos tēlus un padarītu tos pēc iespējas sarežģītākus un daudzslāņainākus. Un tā kā es pats biju sācis savu karjeru kā aktieris, tieši darbs ar aktieriem un viņu radošais process ir manas režisora darbības pamatā.

Ibsens ir viens no modernisma pamatlicējiem teātrī, un es uzskatu, ka viņa labākās lugas vienmēr būs aktuālas un spēs uzrunāt sabiedrību, kurā tās tiek iestudētas. It īpaši tāda luga kā “Rēgi”, jo tā pievēršas būtiskiem jautājumiem.

Kā mums dzīvot savu dzīvi? Kā tikt galā ar morālo pienākumu būt patiesiem pret sevi, vienlaikus arī pret tiem, kurus mīlam? Kādā sabiedrībā mēs vēlamies dzīvot un kādai tai būtu jābūt, lai dzīvotu jēgpilnu un gaišu dzīvi? Kā sadzīvot ar apstākļiem, kuros esam piedzimuši? Kā tikt galā ar vecāku pieņemtajiem lēmumiem un pieļautajām kļūdām?

Šajā lugā savijas daudzas tēmas un jautājumi, kas saistīti ar laulību, šķiršanos, dubultmorāli, seksuāli transmisīvajām slimībām, prostitūciju, incestu, paaudžu konfliktiem, eitanāziju, kā arī baznīcas attīstību no reliģiskas institūcijas līdz konvencionālam pienākuma, likuma un lietišķās kārtības uzraugam.

Izvēlieties paši, kura tēma jūs uzrunā visvairāk.