"Izrādes darbība notiek Kalifornijā un aptver laikposmu no 1951. līdz 1975. gadam. Tajā laikā tika piedzīvotas dažādas pārmaiņas un satricinājumi. Arī deviņdesmito gadu sākumā, kad iestudēju šo lugu pirmoreiz, pasaulē notika būtiskas pārmaiņas – sabruka PSRS, tika nojaukts Berlīnes mūris. Tāpat arī tagad – mēs dzīvojam strauju pārmaiņu laikā, neziņā par rītdienu, labilā stāvoklī, kas viennozīmīgi atstāj iespaidu uz cilvēkiem. Bet ir arī kaut kas pilnīgi nemainīgs visos laikos – divu dzimumu tieksme vienam pret otru. Mīlestība ir tā, kas paliek un palīdz izturēt lielākās vētras."
Kanādā dzimis dramaturgs un situāciju komēdiju scenārists, kurš uzsāka savu karjeru kā aktieris, nospēlējot vairāk kā 200 izrādēs uz Toronto teātru skatuvēm, tāpat arī radio un televīzijā. 1960. gados viņš pārcēlās uz Holivudu un uzsāka televīzijas sitkomu scenārista karjeru.
1975. gadā Bernards Sleids nu jau kā dramaturgs atgriezās teātra pasaulē ar lugu “Nākamgad tai pašā laikā” (“Same Time, Next Year”), kuras pirmiestudējums Brūksa Atkinsona teātrī kļuva par Brodvejas sensāciju. Šis iestudējums tika nospēlēts 1453 reizes, un Sleids par šo darbu saņēma “Drama Desk Awards” balvu un tika nominēts Tonija balvai. 1978. gadā šī luga tika arī ekranizēta, un Sleids tika nominēts Oskaram par šīs lugas adaptāciju ekrānam.
Teātra kritiķis Klaivs Bārnss laikrakstā “The New York Times” rakstīja: “Kā glazūra uz Sleida burvīgi uzmeistarotās kūkas ir tas, kā viņš pamanās sniegt mums ieskatu Amerikas Savienoto Valstu vesela ceturtdaļgadsimta vēsturē. Viņa notvertās detaļas ir trāpīgas, un nostalģiskie ieraksti, kas tiek palaisti starp ainām, palīdz radīt tā laika sajūtu.”
ASV piedzīvoja ekonomisko izaugsmi un stabilitāti, vidējais dzīves līmenis pieauga. 1970. gadu vidū tika piedzīvotas ekonomiskas grūtības - naftas cenas strauji pieauga, radot inflāciju un bezdarbu.
Bija vērojama pieaugoša interese par cilvēktiesībām un līdztiesību,nostāja tika pausta tostarp ar vērienīgu protestu starpniecību. 1950. gadi bija “laimīgo mājsaimnieču” laiks, savukārt 1960. gados sievietes sāka aktīvāk cīnīties par savām tiesībām uz darba vietām, augstāko izglītību un pilnīgu līdzvērtību sabiedrībā. 1964. gadā tika pieņemts pilsoņu tiesību akts, kas aizliedza diskrimināciju rases, ādas krāsas, reliģijas, dzimuma vai tautības dēļ.
1950. – 1953. Tā rezultātā saasinājās Austrumu-Rietumu konflikts un pieauga Rietumu valstu neuzticība PSRS, kas ievadīja Auksto karu.
1950.–1970. gadi bija Aukstā kara periods, kad ASV sacentās ar Padomju Savienību par ietekmi pasaulē.
No 1964. līdz 1975. gadam ASV piedalījās Vjetnamas karā, kas radīja dziļu polarizāciju sabiedrībā, jo daudzi cilvēki, īpaši jaunieši, uzskatīja šo konfliktu par nevajadzīgu un destruktīvu.
1957. gadā pirmā mākslīgā pavadoņa ”Sputnik – 1” palaišana Zemes orbītā kļuva par sākumu kosmosa iekarošanas sacensībām. Prezidents Dž. Kenedijs paziņoja, ka Amerikai līdz desmitgades beigām jānosūta cilvēks uz Mēnesi. 1969. gadā tika īstenota „Apollo 11” misija, un pirmā cilvēka izkāpšanu uz Mēness varēja noskatīties vairāk nekā 600 miljoni skatītāju.
1960.–1970. gadi bija jauniešu pretkultūras laiks. Radās sabiedrības daļa, kas pretojās tradicionālajām vērtībām, cīnījās par jauniem ideāliem mīlestībā, par mieru un vides aizsardzību. Aizsākās seksuālā revolūcija.
Bītu paaudze (Džeks Keruaks, Alens Ginsbergs, Viljams Barouzs), rokenrola revolūcija (Elvis Prestlijs, Čaks Berijs, Litls Ričards), folkmūzika un protestu dziesmas (Bobs Dilans), hipiji un psihodēliskā mūzika (The Beatles, The Grateful Dead, Vūdstokas festivāls). Popārts (Endijs Vorhols). Kino: jaunās paaudzes zvaigznes – Merilina Monro, Marlons Brando, Odrija Hepbērna; 60.-70. gadu mijā - Jaunā Holivuda (F. Kopola, Dž. Lūkass, S. Kubriks u.c.).
