Ārkārtīgi svarīga persona / VIP

Ko nozīmē STUNDESLØSE?

“Stundesløs” (dāņu val.) ir nemierīgs cilvēks, kuram nekad nepietiek laika un kurš ir tik aizņemts, ka galu galā nepaspēj izdarīt neko. Viņam vienmēr atrodas kāds darbs, ko it kā vajadzētu izdarīt vispirms - vēl pirms tā, kas patiesībā būtu galvenais uzdevums.

Ludviga Holberga lugas “Den Stundesløse” galvenais varonis Vilgešrejs ir tieši tāds cilvēks – viņš ir nemitīgi aizņemts, bieži vien iegrimst sīkumos un savas nozīmības apziņā. Viņš nepārtraukti steidzas, taču tā arī neko būtisku neizdara. Viņam nepietiek laika, jo tas tiek izšķērdēts bezjēgā. Šajā satīriskajā lugā autors tādējādi izsmējis iedomātu aizņemtību, bezjēdzīgu birokrātiju, iedomīgumu un tukšu rosīšanos.

Ludvigs Holbergs

Holbergs ir dzimis Bergenā, kur arī uzaudzis. Tajā laikā Norvēģija un Dānija bija viena valsts; Norvēģija bija Dānijas province. Norvēģijā nebija augstskolu, un, lai mācītos, norvēģiem nācās braukt uz Kopenhāgenu. Tādēļ arī Holbergs tur ieradās. Viņš daudz ceļoja pa Eiropu un iepazinās ar jaunākajiem virzieniem tālaika Eiropas klasicisma literatūrā.

1714. gadā viņš kļūst par filozofijas profesoru Kopenhāgenas Universitātē, 1717. gadā – par metafizikas profesoru, 1720. gadā – par retorikas profesoru un 1730. gadā – par vēstures profesoru. 1714.-1716. gadā, atgriežoties pēc ceļojuma pa Franciju un Itāliju, kur viņš iepazinās ar Moljēra daiļradi, Holbergs sāka rakstīt daiļliteratūru. 1722. gadā Kopenhāgenā atvēra pirmo teātri, un pēc tam Holbergs šī teātra vajadzībām uzrakstīja 36 lugas. Viņš bija arī pirmais filozofs Dānijā un Norvēģijā, kas bija atbrīvojies no spēcīgās teoloģijas ietekmes. 1741.gadā viņš latīņu valodā izdeva satīrisko romānu “Nilsa Klimsa pazemes ceļojums”, kas drīz vien kļuva par dižpārdokli visā Eiropā. Viņš ir arī esejas žanra pamatlicējs norvēģu un dāņu literatūrā.

Kims Bjarke

Dāņu režisors. Ieguvis teātra režisora izglītību Dānijas Nacionālajā teātra un mūsdienu dejas skolā (absolvējis 1985. gadā). Viņš ir bijis Oslo Jaunā teātra (Oslo Nye Teater) mākslinieciskais vadītājs (2014 - 2022), Kopenhāgenas Nørrebro teātra mākslinieciskais vadītājs (2010–2013), kā arī strādājis Olborgas teātrī, Dānijas Karaliskajā teātrī, Bergenas teātrī “Nacionālā skatuve” u.c. Kopš 1985. gada ir iestudējis apmēram 120 izrādes Skandināvijā, galvenokārt Dānijā un Norvēģijā. Ir pasniedzis Oslo Mūzikas akadēmijā, teātra skolās Kopenhāgenā, Odensē un Oslo gan aktiermākslas, gan režijas studentiem.

Režisors par izrādi

Šīs klasiskās komēdijas galvenajam varonim Vilgešreja kungam ir nepārvarama tieksme vienmēr justies aizņemtam. Viņam ir grūtības koncentrēties, viņš nespēj ilgstoši pievērsties vienai lietai. Patiesībā viņš šķiet ļoti mūsdienīgs cilvēks: nemitīgā satura ritināšana un pārslēgšanās uz kaut ko citu ik pēc pāris minūtēm ir mūsu laika ikdienas kaites.

Šīs klasiskās komēdijas galvenajam varonim Vilgešreja kungam ir nepārvarama tieksme vienmēr justies aizņemtam. Viņam ir grūtības koncentrēties, viņš nespēj ilgstoši pievērsties vienai lietai. Patiesībā viņš šķiet ļoti mūsdienīgs cilvēks: nemitīgā satura ritināšana un pārslēgšanās uz kaut ko citu ik pēc pāris minūtēm ir mūsu laika ikdienas kaites.

Viņš ir VIP - ļoti ietekmīgs cilvēks, un Vilgešreja varas dēļ visi apkārtējie kļūst par viņa rakstura īpašību upuriem. Pat viņa paša meita, kurai viņš neļauj apprecēt cilvēku, kuru viņa mīl.

Par laimi Pernille, viņa kalpone, sapin sarežģītu intrigu tīklu, lai beigās tomēr triumfētu mīlestība. Kā marionešu meistare viņa saka savam kungam tieši to, ko viņš vēlas dzirdēt, uztur viņa paštēlu un tādējādi spēj viņu pamatīgi apmānīt. Šajā ziņā Pernilles intriga un pat visa luga kopumā kļūst par īstu manipulācijas mākslas meistardarbu. Tiesa gan - labu nodomu
vadītu.

Sižets paredz jocīgas pārvērtības ar maskēšanās palīdzību, kā arī lugā netrūkst amizantu situāciju, kas ļauj Daugavpils teātra aktieriem riktīgi iztrakoties komēdijas žanrā.

Šī klasiskā komēdija noslēdzas ar trīskāršām kāzām. Taču mūsu VIP viesis uz savām svinībām nemaz netiek uzaicināts. Beigās visi viņu pamet. Egoismam un narcismam ir sava cena.

Delartiskā komēdija jeb "commedia dell’arte"

Agrīna profesionālā teātra forma, kas dzimusi Itālijā un bija populāra visā 16.–18. gadsimta Eiropā. Delartiskās komēdijas lugām ir raksturīgs tradicionāls sižets, kas bieži balstās uz ikdienas dzīvi un tādām tēmām kā mīlestība, viltība, nauda, sociālās attiecības. Tajās darbojas noteikti tipveida personāži, bieži vien ar brīvi improvizētu tekstu. Delartisko komēdiju tāpat raksturo arī maskas un īpaša spēles tehnika, kas saistās ar augstu temporitmu un spilgtu emocionalitāti. Tam ir savs iemesls, jo aktieri visbiežāk uzstājās pilsētas laukumos un tirgus plačos, tāpēc uzvedumam bija jābūt spilgtam un smieklīgam.