Pēc divdesmit trejim lauleibys godim Pegija sprīž, ka nabyus par ļaunu pīkūrt korstuoku guni gimenes dzeivē, un iznūmoj nūmaļā vītā muojeņi, lai pavadeitu breivdīnys divatnī ar veiru. Tīsa, Frenks gon nasaredz tryukumus jūs lauleibā un ar vysu apmīrinuots. Tok breivdīnu muojeņu agenturys kļyudys deļ uz tū pošu vītu atbrauc daudz jaunuokī Džilla un Tonijs, grybādami te nūsvinēt attīceibu trešū godadīnu. Pēc korstom diskusijom par tīseibom palikt muojeņā vīnim un izleiguma šampaneiša rūnuos lāmums pavadeit breivdīnys kūpā. Tūmār dreiži atsakluoj, ka dažaidom paaudzem gryuši rast kūpeigu volūdu, un breivdīnys palīk nacīšamas. Bet nav ļaunuma bez lobuma – kotrs puors īrauga gon sovys stypruos, gon vuojuos puses.