Myusdīnu pasauļa dyuksnainījūs yudiņūs nūsleikst na vīna vīn cereiba i sapnys, i pīdavom par vysu vēļ juomoksoj sova cena. Kai taidā vidī saglobuot pošcīņu i napalikt par patieriņa preci? Valentīnai i Katrīnai dzeive īdaliejuse naveiksmeigys kartys, bet vysmoz šuvokor vyrtuvī volda svaigu kuopustu teiteņu smuords i cereiba, ka pīnuoks taida dīna, kod nikas nabys juonūžaloj – ir jau samoksuots kai par lobū, tai slyktu…
Tai pasauļs īkortuots, ka sīvītes mīlesteibu jyut ai acim, bet veirīši ai muogu. I par kū gon vīns nu eista latgalīša īcīneituokajīm iedīnim navarātu byut golubcy jeb kuopustu teiteņi? Vyspuor jau golubcy saistuos ai gimines syltuma, muojeiguma i mīlesteibys sajyutu. Ja taidys nav tovā giminī, tu suoc meklēt aizvītojumus cytur, i tod mīlesteiba vairs naspiej pasorguot nu problemom i liktineiguom klaidom. Vīns gudrīs nazkod sacieja: ar naudu atrisynoma problema nav nikaida problema, bet izdavumi. Bet kū īsuokt ar taidom liktineigom klaidom, par kurom moksojamuo cena reizem ir pruotam naaptverama, i tu sasajyutīs kai taida dzeives tiergā izlykta prece blokūs sev leidzeiguom? Saceisit, ka tys jau ir teatris? Bet vai zynot, ai kū dzeive atsaškir nu teatra? Ar tū, ka uz teatri var atnuokt vēļreiz…
Īstudiejuma pamatā – ukrainu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga „Muotes i meitys”( oriģ. „Дочки-матери”).
Pyrmizruode : 2023. goda 25. februarī
